Bērzlapju karbonāde

Bērzlapes šogad mežos netrūkst un bērzlapju karbonāžu pagatavošana ir vienkāršāka par vienkāršu.

Vajag:

• bērzlapes 5-10 vidējas/lielas bērzlapes (kas jau pieņēmušas plakanu formu, ja kas)
• 2-3 olas
• milti
• vegeta vai kas tamlīdzīgs, vai tikai sāls un pipari
• eļļa cepšanai

Bērzlapēm nogriež kātiņu un novelk krāsaino mizu (viegli nāk nost). Parasti sēnes ir tīras un mazgāt nevajag. Ja sēnes lielas, var lauzt uz pusēm, lai vieglāk tālāk darboties.

Notīrītas bērzlapes

Lēzenā bļodiņā sakuļam olas ar sāli/garšvielām. Uz šķīvja uzberam miltus. Uzkarsējam pannā eļļu. Ņemam bērzlapi, apmērcējam olā un pēc tam apviļājam miltos, tad liekam uz pannas.

Apviļājam olā un miltos cien. bērzlapi

Apcepam uz vidējas uguns no abām pusēm zeltainas karbonādes. Laiks – apm. 3 min. no katras puses.

Cepam

Gatavās karbonādes var ēst tāpat, var pasniegt kopā ar skābu krējumu, vai pat ar kartupeļiem un salātiem. Garšo lieliski.

Gatavās karbonādes

Trīs dabas takas Vidzemē

Ap Jāņu laiku izstaigāju trīs dabas takas Vidzemē. Bildes neko labās nav, jo sistemātiski tika aizmirsts fotoaparāts un bildēju ar telefonu.

Dabas taka gar Amatu

Zvārtes ieža apmeklētāju centrs – tilts pār Amatu ceļā Līgatne-Kārļi: ~ 2,2 km un 1,5 h vienā virzienā (karte). 

Nav īpašu grūtību šo skaisto taku izstaigāt, vienīgi jāņem vērā, ka taka nav apļveida un tāds pats attālums ir jāmēro atpakaļ uz apmeklētāju centru. Pa ceļam ir vairāki ieži un vienkārši skaisti upes līkumi. Laba alternatīva, ja pats iezis un izziņas taka jau apmeklēta. Vairākos takas posmos ir iekārtotas telšu un ugunskura vietas. Zvārtes ieža un tātad arī dabas takas apmeklējums ir par maksu (precīzi neatceros, bet katrā ziņā vēl zem lata vasaras sākumā vienam cilvēkam sanāca), bet foršā lieta ir tā, ka uz ieejas biļetes ir karte.

Skats ejot gar Amatu

Jēču dabas taka

Divi varianti: Jēču dzirnavas – pietura Grantiņi (Valmiera-Rūjiena) ~ 7 km vai Jēču dzirnavas – Pugu akmeņu krāvumi – Jēču dzirnavas ~ 7 km. Laika ziņā tas prasa 3-4 h. Otrajā variantā labums tāds, ka taka sanāk apļveida un var atgriezties sākumpunktā pie mašīnas. Uzreiz brīdinu, ka šī taka ir ekstrēmistiem un tiešām izturīgiem ceļotājiem! Neņemiet līdzi bērnus un suņus. Taka ir bezmaksas. Pie dzirnavām ir neliela stāvvieta un apvidus karte, kurā atzīmēti abi maršruti. Vēl pie dzirnavām ir neliels dendroloģiskais parks. Kādu gabalu tālāk ir savvaļas zirgu ganības.

7 km ir ļoooti daudz, jo taka ir pusaizaugusi, pārsvarā iet pa purviem un mežiem/krūmājiem. Bez gumijas zābakiem, garajām biksēm un jakas labāk nemēģināt taku iziet. Pār slapjajām vietām ir salikti baļķi un laipas, tomēr tik minimāli, ka viegli piesmelt apavus. Vēlams arī apgādāties ar kādu nūju uz ko balstīties, tā tiešām palīdzēs pārvarēt šaubīgākās vietas. Ļoti ieteicams ņemt līdzi ūdeni un kaut ko ēdamu.

Norāžu atklātās vietās ir maz, tāpēc vēlams cītīgi izstudēt karti stāvlaukumā. Mežā/purvā/krūmājā jātur acis vaļā un nevajag sākt stresot, ja pirmajā brīdī tālāko norādi/ marķējumu (uzkrāsota vai kā savādāk norādīta uz koka) nevarat saskatīt. 70% gadījumu virziens ir taisni uz priekšu.

Purvs gar Jēču dabas taku

...laužoties cauri "džungļiem"...

Niedrāju-Pilkas purva taka   

Latvijas Valsts Mežu labi uzturēta ap 1 km gara taka Limbažu lielajos purvos, Ziemeļu biosfēras rezervātā. Dēļu taka ir labā stāvoklī, ir skatu tornis, karte un informācijas plāksnes. Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no putnu vērotāju paradīzēm. Taku nav grūti atrast. No Limbažiem jābrauc līdz Pālei un tad jāseko norādes zīmēm.

Pats purvs ir simpātisks – mazas priedītes, nelielas ūdens lāmas kā spīdīgas purva acis, ziedošas purva puķes, putni….

Skatu tornis Niedrāju-Pilkas purvā

Niedrāju-Pilkas purvs

Jauku ceļošanu!

Peldkostīms

"vintage" peldkostīms (veca pastkarte)

Izrādās, ka pērkot peldkostīmu ir iespējams sajusties patiesi muļķīgi. Jāsaka, ka peldkostīmu sadomāju nopirkt otro reizi savā mūžā. Iepriekšējo pirku pirms daudziem gadiem kādā Somijas lielveikalā un tur man palīdzēja draudzene. Visus šos gadus tas man pieticīgi kalpoja, jo sauļošanos īpaši neatbalstīju, nespēju ne pusstundu saulē nogulēt. Līdz ar iespēju biežāk braukt uz jūru, esmu sapratusi, ka savs kaifs tai visā tomēr ir. 

Slavenajā “Valetā” izstaigājām vairākus veikalus, līdz apstājāmies pie “Veļas pasaules”. Tā… pļūrīgās augšiņas man nevajag, stringus arī ne, kopējo peldkostīmu vēl mazāk, tam savukārt tādas dīvainas pumpas….Godīgi sakot, es kā latviete pelēkā būtu paņēmusi kādu ne tik spilgtu peldkostīmu, bet beigās tomēr izvēle krita uz salātzaļu ar dažām rozā puķēm. Nu lai tā būtu.

Vēl paliek problēma – izmērs. Uz viena krūštura tā, uz cita savādāk, uz biksītēm vēl savādāks apzīmējums. Vai jāvadās pēc izmēriem kā veļai vai kā apģērbam? Es daudz nedomājot nolēmu vērsties pie pārdevējas: “Vai jūs man nevarētu palīdzēt ar pareizā izmēra izvēli?” Viņa, iztraucēta maisiņu locīšanā, paskatījās uz mani tā, it kā gribētu teikt: ”Kas tu stulba, ka nemāki peldkostīmu izvēlēties?!”….

Pēc mērīšanas, kad teicu, ka šo peldkostīmu ņemu, viņa pilnīgi pārvērtās, cilvēks pilnīgi atplauka. Es vairs nebiju muļķa pircēja, bet gan maksājoša pircēja.

Krāsu izvēli nenožēloju. Izskatās tik jauki. Nevaru vien sagaidīt brīdi, kad atkal varēšu uzvilkt.

Zemeņu jogurts

Ko darīt ar lielu daudzumu mazgātām zemenēm, kuras vairs nav gluži svaigas un varbūt negaršo tik labi kā tikko dobē plūktas? Taisām zemeņu jogurtu.

Ņemam 700 ml burku, blenderi. Vēl vajadzēs zemenes tik daudz, lai gandrīz pilna burka, dažas ēdamkarotes skāba krējuma vai 100 ml (ja grib šķidrāk, tad arī vairāk) tīrkultūras un tējkaroti vai divas cukura. Sastāvdaļas ieliekam burkā un sablenderējam. Lūk rezultāts: