Ms Marii

Oļģerta Krodera režisētā “Hamleta” pirmizrāde Valmieras teātrī sestdien bija lieliska. Skatītāji sēž uz Lielās zāles skatuves (krēsli, starp citu, mīkstāki kā apaļajā zālē) un tas rada lielāku klātesamību varoņu pārdzīvojumos. Trīs stundas pagāja nemanot, aktieri 4 reizes nāca paklanīties.

Hamletu lasīju ļoti sen, tomēr šķiet, ka Kroders to ir mazliet pamodificējis. Lai gan tas ir traģisks stāsts, vairāki dialogi lika skatītājiem izplūst smieklos. Riharda Rudāka Polonija dialogi un monologi vispār bija sajūsmas vērti. Ivo Martinsona tēlotais Hamlets spēja noturēties pa vidu starp labo un ļauno tēlu, jo būtībā jau Hamleta rīcība tikai atnesa lielu postu. Liels pārsteigums bija Ievas Puķes (Ofēlijas) dziedājums. Es zināju, ka viņa ir viena no dziedošajiem aktieriem, tomēr nezināju, ka viņai ir tik skaista balss.

Ādās, uzvalkos tērptie vīriešu tēli, kas mazliet uzvedās kā mafijas darboņi, stilistiski atgādināja Liepājā iestudēto “Otello”. Man patika ideja šādi “modernizēt” seno Šekspīru.

Nezinu, ko ir sarakstījuši nopietni teātra kritiķi, bet beigas ar Ofēlijas kapu un sekojošo duelēšanos un visu galveno tēlu miršanu man šķita tādas kā sasteigtas. It kā režisoram vai aktieriem būtu apnicis ņemties un tāpēc viņi nepapūlējās dod dziļāku emocionālu pamatu savai rīcībai. It kā jau ir skaidrs kāpēc duelējas Hamlets un Laerts, bet tikai tāpēc, ka skatītāji zina – Hamlets nogalināja Poloniju, Laerta tēvu. Lai nu kā, šo izrādi labprāt ietu skatīties vēlreiz.

(bildes no www.vdt.lv)

Svētdien jau notestēju pienu jaunajā iepakojumā, bet šorīt bija iespēja redzēt vairāk (ceru, ka vēlāk dabūšu arī pagaršot):

Kā redzams, jaunās pakas ir kantainas, tātad vieglāk rokās noturamas un ar skrūvējamiem korķīšiem. Pirmo reizi atskrūvējot korķīti, ir jānorauj tāds kā plastmasas vāciņš, kas ir zem šī korķa. Skrūvējamie korķi ir liels pluss. Pirmkārt, produkts ilgāk būs svaigs arī pēc atvēršanas, jo var atkal aizvērt. Otrkārt, šāds iepakojums ir praktiskāks, ja gribas jogurtu paņemt kādā braucienā līdzi. Vecās pakas – ja attaisīji, tad arī izlieto līdz galam, vai arī riskē pieliet somu. Tā ka esmu par jauno iepakojumu.

Vēl mani priecē, ka viņi ir atgriezušies pie vecajām vērtībām tā teikt – ka piena pakas ir zilas, kefīra pakas zaļas un paniņas sarkanas. Citādi pērc pienu un beigās tas izrādās kefīrs, jo iepakojumi vienādi.

Par jogurtu iepakojumu man īsti viedokļa nav, lai gan vienojošā baltā krāsa varētu būt labāks risinājums nekā daudz dažādu krāsu iepriekšējie iepakojumi. Balto kā fona krāsu izvēlās arī citi jogurtu ražotāji, piemēram, tas pats “Baltais” jogurts pēc iepakojuma tagad izskatīsies līdzīgi.

Izskatās, ka jogurtiem ir vismaz viens jauns veids: ar apelsīnu-mango-burkānu piedevu. Toties nav mans iemīļotais melleņu jogurts. Žēl.

Jogurtu veidi

Jogurtu veidi

Piens un kefīrs jau ir veikalos, jogurtu vēl īsti neesmu redzējusi. Ja kāds ir testējis, lūdzu, komentējiet kā patika iepakojums. Varbūt kāds ir pagaršojis to jauno jogurtu ar burkāniem?

Kad pagājušā gada septembrī rakstīju par jauno Valmieras teātra mājas lapu, izteicos, ka būtu forši, ja būtu biļešu online rezervēšanas iespēja. Acīmredzot teātra vadība ir domājusi līdzīgi. 

Sadarbībā ar Lattelecom 1188.lv, tagad internetā var izvēlēties vēlamās sēdvietas, apmaksāt ar karti vai Hanza.net un izdrukāt elektronisku biļeti vai izvēlēties kādu no papīra biļetes saņemšanas veidiem. Vienīgā šaize – man izmeta paziņojumu, ka ar karti maksāt nevarēšu, jo firewall neļaušot pieslēgties viņu maksājumu serverim…. Wtf? Ceru, ka ar laiku piesaistīs arī citas internetbankas, lai Hanzas izmantotāji nebūtu vienīgie priviliģētie ļaudis.

Pie biļešu rezervēšanas var tikt, vai nu ejot uz teātra mājas lapas repertuāru un tad spiest “pirkt” pie vēlamās izrādes vai arī iet uz biletes.1188.lv.

Starp citu, caur šo pašu 1188.lv biļetes var iegādāties arī uz Jaunā Rīgas teātra un Teātra TT izrādēm. Un ja pareizi sapratu, tad vismaz Jaunā Rīgas teātra biļetes varēs iegādāties Valmieras teātra kasē un otrādi.

Aizkavējušās bildes no šī gada motokrosa “Gaujas kauss”.

Spiediet uz bildēm, lai tās palielinātu.

Otrajā bilžu rindā redzamais mazais puika uz kvadracikla bija mans motokrosa favorīts. Mazais Aksels Cīrulis cīnījās kā vīrs, stāvākos pauguros viņam augšā palīdzēja tikt tēvs un tiesneši. Tas bija patiesi aizkustinoši.