Ms Marii

Ap Jāņu laiku izstaigāju trīs dabas takas Vidzemē. Bildes neko labās nav, jo sistemātiski tika aizmirsts fotoaparāts un bildēju ar telefonu.

Dabas taka gar Amatu

Zvārtes ieža apmeklētāju centrs – tilts pār Amatu ceļā Līgatne-Kārļi: ~ 2,2 km un 1,5 h vienā virzienā (karte). 

Nav īpašu grūtību šo skaisto taku izstaigāt, vienīgi jāņem vērā, ka taka nav apļveida un tāds pats attālums ir jāmēro atpakaļ uz apmeklētāju centru. Pa ceļam ir vairāki ieži un vienkārši skaisti upes līkumi. Laba alternatīva, ja pats iezis un izziņas taka jau apmeklēta. Vairākos takas posmos ir iekārtotas telšu un ugunskura vietas. Zvārtes ieža un tātad arī dabas takas apmeklējums ir par maksu (precīzi neatceros, bet katrā ziņā vēl zem lata vasaras sākumā vienam cilvēkam sanāca), bet foršā lieta ir tā, ka uz ieejas biļetes ir karte.

Skats ejot gar Amatu

Jēču dabas taka

Divi varianti: Jēču dzirnavas – pietura Grantiņi (Valmiera-Rūjiena) ~ 7 km vai Jēču dzirnavas – Pugu akmeņu krāvumi – Jēču dzirnavas ~ 7 km. Laika ziņā tas prasa 3-4 h. Otrajā variantā labums tāds, ka taka sanāk apļveida un var atgriezties sākumpunktā pie mašīnas. Uzreiz brīdinu, ka šī taka ir ekstrēmistiem un tiešām izturīgiem ceļotājiem! Neņemiet līdzi bērnus un suņus. Taka ir bezmaksas. Pie dzirnavām ir neliela stāvvieta un apvidus karte, kurā atzīmēti abi maršruti. Vēl pie dzirnavām ir neliels dendroloģiskais parks. Kādu gabalu tālāk ir savvaļas zirgu ganības.

7 km ir ļoooti daudz, jo taka ir pusaizaugusi, pārsvarā iet pa purviem un mežiem/krūmājiem. Bez gumijas zābakiem, garajām biksēm un jakas labāk nemēģināt taku iziet. Pār slapjajām vietām ir salikti baļķi un laipas, tomēr tik minimāli, ka viegli piesmelt apavus. Vēlams arī apgādāties ar kādu nūju uz ko balstīties, tā tiešām palīdzēs pārvarēt šaubīgākās vietas. Ļoti ieteicams ņemt līdzi ūdeni un kaut ko ēdamu.

Norāžu atklātās vietās ir maz, tāpēc vēlams cītīgi izstudēt karti stāvlaukumā. Mežā/purvā/krūmājā jātur acis vaļā un nevajag sākt stresot, ja pirmajā brīdī tālāko norādi/ marķējumu (uzkrāsota vai kā savādāk norādīta uz koka) nevarat saskatīt. 70% gadījumu virziens ir taisni uz priekšu.

Purvs gar Jēču dabas taku

...laužoties cauri "džungļiem"...

Niedrāju-Pilkas purva taka   

Latvijas Valsts Mežu labi uzturēta ap 1 km gara taka Limbažu lielajos purvos, Ziemeļu biosfēras rezervātā. Dēļu taka ir labā stāvoklī, ir skatu tornis, karte un informācijas plāksnes. Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no putnu vērotāju paradīzēm. Taku nav grūti atrast. No Limbažiem jābrauc līdz Pālei un tad jāseko norādes zīmēm.

Pats purvs ir simpātisks – mazas priedītes, nelielas ūdens lāmas kā spīdīgas purva acis, ziedošas purva puķes, putni….

Skatu tornis Niedrāju-Pilkas purvā

Niedrāju-Pilkas purvs

Jauku ceļošanu!

Lūk šis pats koks tikai no tālāka skatu punkta un fonā redzams vēl viens sveķu devējs. Taisnība ir tiem, kas teica, ka šādas rievas izskrāpētas sveķu tecināšanas nolūkos. Lai gan man patika arī viena komentētāja ideja, ka koks apstrādāts lāča ērtību labad .

Līdz šim pa Kurzemes un Vidzemes mežiem blandoties šādus kokus redzējusi nebiju, tāpēc pārsteigums bija diezgan liels ieklīstot priežu/egļu audzē starp Kalēja alu un Vaidavas ezeru: vismaz 30 priedes šādā skujiņu rakstā. Jo garāks raksts, jo ilgāku laiku koks izmantots sveķu tecināšanā. Daļa jau pavisam veci, bet daži likās labi ja gadus 5 veci skrāpējumi.

Padomju gados sveķus šādi vāca, nodeva (saņemot ap 50 kapeikām kilogramā) un izmantoja lāču, zaķu, pīlīšu un citu gumijas rotaļļietu taisīšanā kā arī daudz kur citur. Šķiet, ka tagad sveķu vākšana ir panīkusi, modernā laikmetā dzīvojam taču.

Šodien apmaksāju aprīļa elektrības rēķinu. Man reālais elektrības sadārdzinājums ar tik neatliekamo tarifu pacelšanu (lai tik šogad Latvenergo peļņa nebūtu mazāka kā pagājušajā gadā….) sanāk 2 Ls! Vot pasakiet man, kāpēc man ir tāda sajūta, ka šī valsts mani čakarē?!….. Gan kā privātpersonu, gan kā uzņēmuma pārstāvi.

Nē, nu nav problēmu, dzīvojam taupīgāk un viss būs super. Tomēr ir uzņēmumi (par privātpersonām nemaz nerunāsim), kas nemāk taupīgāk dzīvot, kam tikai ātra peļņa un ja nav peļņa (vai nav tik liela kā gribētos), tad pa fikso trīs varianti:

1. uzfrišinam uzņēmumu un ātri nopārdodam
2. pārtraucam darbību vai sliktākajā gadījumā bankrotējam
3. pielietojam dažādus viltīgus produkcijas pašizmaksas samazināšanas paņēmienus vai vienkārši nekaunīgi paceļam cenas.

Piemēri nav tālu jāmeklē. Tas pats Latvenergo un Latvijas Gāze ar saviem tarifiem, Maxima ar Centi un salātu mazgāšanu. Kurš tic Centim? Triāls, kas atlaiž lielāko daļu darbiniekus (palikušie cehos strādā n-tās stundas), optimizē ražošanu, tīra noliktavas un turpmāk desas/gaļu vedīs no Igaunijas. Zinot tur to galveno rīkotāju, tas jau arī bija gaidāms. Tomēr rodas jautājums – kāpēc igauņi un lietuvieši var, bet mēs tik gaudojam? Daudzie piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pārtrauc darbību vai arī tos pārdod, arī labs piemērs. Gan jau ar Valmieras Pienu arī kādas pārmaiņas notiks. Ne pārāk spīdoši iet arī Valmieras “Valletai”. Lampu veikals pēdējā stāvā taisās ciet un prognozēju, ka tas nebūs vienīgais veikals, kam atrašanās “Valletā” izrādīsies nerentabla.

Runājoties ar citiem uzņēmumu pārstāvjiem visi kā viens spļaudās par kredītu nogriešanu, jo tas ja ne tieši, tad netieši ietekmēja lielāko daļu uzņēmumu. Viss ir saistīts vienā ķēdītē: ja X apgrozījums samazinās, jo klienti nevar dabūt kredītu, tad tas samazinās arī Y, no kura X pasūtīja kādas sev vajadzīgas lietas. No otras puses valsts akceptē elektrības un gāzes tarifu pacelšanu, kas nozīmē izmaksu pieaugumu visam. Y kļūst grūtāk dzīvot, pat ja viņš jau no sākuma ir bijis par mērenu saimniekošanu, nevis ātru peļņu. Tāda elementāra lieta. Neticu, ka jau pagājušajā vasarā par šādu pavērsienu valdība nevarēja iedomāties. Vai arī viņiem tik ļoti patīk smalstīt izlietu ūdeni? Smieklīgākais ir tas, ka valdības lēmums tikai iegriež biznesam, bet inflāciju nemazina, jo valdība tā teikt ar vienu roku ņem, ar otru dod ļaujot pacelt tarifus un maigās balstiņās dūdojot, ka tas jau nu nekādīgi citu preču un pakalpojumu cenas neietekmēšot. Arī ja patiešām ietekme ir niecīga, tad tomēr vidējais uzņēmējs nav muļķis (atšķirībā no valdības) un paceļ cenas ar uzviju….

Vispār ko nu es te spriedelēju, jāiet man arī cenas pacelt. Varbūt varēšu no peļņas darbiniekiem pacelt algas par 2 Ls

Pilnīgi neapzinoties nedēļas nogalē sanāca pārkāpt likumu jeb precīzāk – GNP (tiem, kas tankā – GNP ir Gaujas nacionālais parks) noteikumus par ugunskuru kurināšanu. Smieklīgākais, ka nekūrām ugunskuru pilnīgi patvaļīgi, bet gan ceļmalas atpūtas vietā, kur galds ar soliem un ugunskura vieta (pie tam tuvu koka barjerai) ir jau vairākus gadus. Un varu saderēt uz 1000 latiem, ka inspektori par to arī tikpat ilgi zināja. Labi jau, ka tikai ar pirkstu pakratīja. Prieks par desiņām un svaigo meža gaisu katrā ziņā bija izbojāts.

Morāle – GNP parka teritorijā ugunskuru labāk nekurināt vispār, jo arī vieta, kura šķiet atļauta un likumīga, tāda var nebūt.

Par to, kas aizliegts parka teritorijā, stāsta parka izmantošanas noteikumu 7. un 8. pants:

7. Parka teritorijā aizliegts:
     7.1. zemes īpašniekiem un lietotājiem (turpmāk – tiesiskie valdītāji) savā zemē ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa takām, ceļiem un ūdenstecēm, kas norādīti parka dabas aizsardzības plānā;
   7.2. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transport­līdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, velosipēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu;
     7.3. veikt darbības, kas negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu;
     7.4. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;
     7.5. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot ievainotu dzīvnieku izsekošanu medībās;
     7.6. trokšņojot traucēt dabas ekosistēmas, parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus;
      7.7. bojāt vai iznīcināt kokus, krūmus un meža zemsedzi.

8. Parka teritorijā apmeklētājiem aizliegts:
      8.1. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;
      8.2. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām;
      8.3. izmantot parka dabas aizsardzības plānā norādītās takas un ceļus neatbilstoši norādītajam mērķim un informācijas zīmēm;
      8.4. pārvietoties vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi.

Palasot noteikumus vispār sanāk, ka bijām dubulti likumpārkāpēji, jo suns nedrīkst atrasties brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa. Par to gan mums neaizrādīja…. Ej nu saproti tos noteikumus.