Ms Marii

Jaunākā franču komēdija par trakajiem galliem Asteriksu un Obeliksu. Šoreiz par viņu dalību Olimpiskajās spēlēs. Uzvarētājs varēs precēt Grieķijas princesi.

Teikšu uzreiz, ka šoreiz franči man lika vilties. Iepriekšējās filmas no šīs sērijas bija foršākas. Šķita tāda vecu joku atgremošana. Bruts bija foršs un smieklīgs, Šūmahers Olimpiskajās spēlēs – asprātīgi. Un tas arī viss. Ko, pie velna, tur darīja jocīgais tips ar tādām kā ūdenslīdēja brillēm?

Diez vai ir jēga tērēt naudu, lai šo filmu skatītos kinoteātrī.

Par filmu “Rīgas sargi” jau ir tik daudz rakstīts un runāts, ka šķiet ko vairs atkārtoties. Tomēr gribu dalīties savos iespaidos, jo filmu beidzot noskatījos tikai trešdien. Nevaru īsti saprast vai esmu vīlusies, lai gan negāju ar domu, ka nu būs uh un ah. Publikā kāda sieviete teica, ka bija gaidījusi ko vairāk.

“Baiga vasara” - līdzīga tematika, tikai par 1940.gadu – man šķita pārliecinošāka, pārdomātāka. Negribētos, lai “Rīgas sargi” tiku uztverta kā vēsturisku patiesību atspoguļojoša filma, jo 1) kaujas ar Bermontu notika daudz ilgākā laika posmā un 2) lietas norisa mazliet savādāk. Līdz ar to jāsaka, ka mani kaitināja notikumu nenormāli ātrā norise, pa ne pa stundām, bet minūtēm. Un kāda velna pēc cilvēki, kas pārdzīvojuši karu, neslēpās pagrabos, bunkuros, kad izdzirdēja lidmašīnas? Nez kas tā rūc? Jāiziet ārā paskatīties.Par mīlestības līniju nepiesiešos, vienīgi tagad ir skaidrs kā sauc latviešu supermenu…. Tāda sajūta, ka filmas veidotāji nav spējuši novienoties, kas tā būs par filmu: kara drāma, patriotiska vēstures atainotāja, bojeviks, komēdija vai romantiskā filma.

+ par specefektiem un butaforijām. Tas taču saprotami, ka nav te nekāda Holivuda, tomēr džeki pacentušies. Starp citu, Holivudā taisa arī 5x sūdīgākas filmas. Un Holivudā ar saviem miljonu budžetiem parasti filmā neredzēt “krievu”, kas arī normāli krieviski runā. Par to arī +, ka krievi runāja krieviski un vācieši vāciski. Un + par atraktīvo Bermontu (Ģirts Krūmiņš) un Jēkaba (Artūrs Skrastiņš) lielisko dialogu pa telefonu baznīcas tornī. Jēkabs ar savu humoru vispār padarīja šo filmu baudāmāku.

Šāda nacionālas ievirzes filma bija vajadzīga, tauta bija pēc tās izslāpusi. Un tas sniedz filmai tādu vērtību, ka kinokritiķi var klusiņām nolīst kādā kaktiņā. Filmas beigās man uz brīdi palika kauns kā mēs tagad apliekam savu valsti par ko mūsu senči tā cīnījās.

Beidzot noskatījos vienu jauku un sakarīgu filmu.

“Angel-A” ir 2005. gada Luka Besona melnbaltā stilā ieturēta komēdija/fantasy/romantiskā filma par kādu džeku-neveiksminieku, kurš ir parādā bez maz vai visiem Parīzes iemītniekiem. Andrē galīgi neiet, melos ir sapinies pāri ausīm, ne policija, ne ASV vēstniecība nepalīdz un atliek vien lekt no tilta Sēnā. Savādā kārtā no tilta Sēnā tai pašā laikā grib lekt arī garkājaina blondīne (īsts vīriešu sapnis, ja nu vienīgi krūtis kāds varētu lielākas vēlēties). Viņa lec, viņš lec pakaļ un izglābj blondo Andželu. Andžela pamazām iemāca Andrē mīlēt pašam sevi un palīdz tikt galā ar visām viņa problēmām, jo izrādās, ka Andžela ir mazliet ļoti neparasta būtne. Vairāk neatklāšu, lai paliek pārsteigums.

Sižets (īpaši Andželas īpatnības) un dialogi uzjautrinoši, morāle skaidra un beigas nesabojāja labo iespaidu. Lai gan filma melnbalta, šķiet ka krāsu un gaismas ir vairāk kā dažā labā krāsainā filmā. Džamels Debouzs Andrē lomā ir brīnišķīgs. Patīk kā Besons spēlējas ar skatītāja iztēli. Diezgan neticami, ka Parīzes ielas ir tik tukšas un Parīzes bandīti tādi mīkstmieši, bet tā kā filmas sižets būtībā ir nereāls, tad neticamās lietas var būt pilnībā ticamas.

Iesaku tumšiem vakariem, kad gribas ko gaišu.

Tie, kuriem tādu vai citādu iemeslu dēļ nav sanācis šogad paceļot, var apskatīt Parīzi, apceļot Ķīnu vai kādu citu vietu ar filmu palīdzību. Concierge.com piedāvā skaistu sarakstu ar top 41 ceļojumu filmām, kuras uzņemtas starp 2006. un 2007. gada jūliju. Filmās vai nu skatāmi konkrētu vietu dabasskati/arhitektūra utml. vai arī tās aizved skatītāju neaizmirstamā ceļojumā. Jāņem vērā, ka sarakstā ir tikai ASV izlaistās filmas.

For instance, this year’s top pick—Paris, Je T’Aime—drops in on nearly every neighborhood in the City of Light. Also making multiple appearances are China, the United Kingdom, and the United States. For good measure, there are road trips undertaken by families and friends and vicarious visits to ancient ruins, ultramodern cities, and spectacles of nature you may not have known existed.

Tie, kas grib redzēt Patagoniju, var skatīties “The Aura”, vairākas vietas vienā filmā var redzēt jau zināmajās “Babel” un “Casino Royale”. Neizpētīju visu sarakstu līdz galam, bet kā vienu no līdzīga veida filmām vēl pēc daudziem gadiem atceros “Pastaiga mākoņos”, kurā vērojami fantastiski Itālijas kalnu/vīna dārzu skati. Šie skati manās acīs pat pārspēja Kianu Rīvsa gozēšanos kameru priekšā.

Tai pašā Concierge.com atrodams arī saraksts ar top 50 iecienītākajām/labākajām ceļojumu filmām. Abi saraksti var noderēt arī domājot: “Kādu filmu šovakar noskatīties?”.