Archive for the ‘Ceļojumi’ Category
Trīs dabas takas Vidzemē
Ap Jāņu laiku izstaigāju trīs dabas takas Vidzemē. Bildes neko labās nav, jo sistemātiski tika aizmirsts fotoaparāts un bildēju ar telefonu.
Dabas taka gar Amatu
Zvārtes ieža apmeklētāju centrs – tilts pār Amatu ceļā Līgatne-Kārļi: ~ 2,2 km un 1,5 h vienā virzienā (karte).
Nav īpašu grūtību šo skaisto taku izstaigāt, vienīgi jāņem vērā, ka taka nav apļveida un tāds pats attālums ir jāmēro atpakaļ uz apmeklētāju centru. Pa ceļam ir vairāki ieži un vienkārši skaisti upes līkumi. Laba alternatīva, ja pats iezis un izziņas taka jau apmeklēta. Vairākos takas posmos ir iekārtotas telšu un ugunskura vietas. Zvārtes ieža un tātad arī dabas takas apmeklējums ir par maksu (precīzi neatceros, bet katrā ziņā vēl zem lata vasaras sākumā vienam cilvēkam sanāca), bet foršā lieta ir tā, ka uz ieejas biļetes ir karte.
Skats ejot gar Amatu
Jēču dabas taka
Divi varianti: Jēču dzirnavas – pietura Grantiņi (Valmiera-Rūjiena) ~ 7 km vai Jēču dzirnavas – Pugu akmeņu krāvumi – Jēču dzirnavas ~ 7 km. Laika ziņā tas prasa 3-4 h. Otrajā variantā labums tāds, ka taka sanāk apļveida un var atgriezties sākumpunktā pie mašīnas. Uzreiz brīdinu, ka šī taka ir ekstrēmistiem un tiešām izturīgiem ceļotājiem! Neņemiet līdzi bērnus un suņus. Taka ir bezmaksas. Pie dzirnavām ir neliela stāvvieta un apvidus karte, kurā atzīmēti abi maršruti. Vēl pie dzirnavām ir neliels dendroloģiskais parks. Kādu gabalu tālāk ir savvaļas zirgu ganības.
7 km ir ļoooti daudz, jo taka ir pusaizaugusi, pārsvarā iet pa purviem un mežiem/krūmājiem. Bez gumijas zābakiem, garajām biksēm un jakas labāk nemēģināt taku iziet. Pār slapjajām vietām ir salikti baļķi un laipas, tomēr tik minimāli, ka viegli piesmelt apavus. Vēlams arī apgādāties ar kādu nūju uz ko balstīties, tā tiešām palīdzēs pārvarēt šaubīgākās vietas. Ļoti ieteicams ņemt līdzi ūdeni un kaut ko ēdamu.
Norāžu atklātās vietās ir maz, tāpēc vēlams cītīgi izstudēt karti stāvlaukumā. Mežā/purvā/krūmājā jātur acis vaļā un nevajag sākt stresot, ja pirmajā brīdī tālāko norādi/ marķējumu (uzkrāsota vai kā savādāk norādīta uz koka) nevarat saskatīt. 70% gadījumu virziens ir taisni uz priekšu.
Purvs gar Jēču dabas taku
...laužoties cauri "džungļiem"...
Niedrāju-Pilkas purva taka
Latvijas Valsts Mežu labi uzturēta ap 1 km gara taka Limbažu lielajos purvos, Ziemeļu biosfēras rezervātā. Dēļu taka ir labā stāvoklī, ir skatu tornis, karte un informācijas plāksnes. Šī vieta tiek uzskatīta par vienu no putnu vērotāju paradīzēm. Taku nav grūti atrast. No Limbažiem jābrauc līdz Pālei un tad jāseko norādes zīmēm.
Pats purvs ir simpātisks – mazas priedītes, nelielas ūdens lāmas kā spīdīgas purva acis, ziedošas purva puķes, putni….
Skatu tornis Niedrāju-Pilkas purvā
Niedrāju-Pilkas purvs
Jauku ceļošanu!
Igaunija: Tartu un Pērnava
Man kā Valmierā dzīvojošai Igaunija ir izdevīgs vienas dienas izbraucienu galamērķis. Janvārī rakstīju par Valgu, bet pavasarī apciemoju Tartu un Pērnavu.
Tartu: studentu pilsēta ar simpātisku vecpilsētu. Ir vērts nepaslinkot un uzrāpties pilskalnā (vai pareizāk būtu – baznīckalnā?) apskatīt lielas katedrāles drupas un uzkāpt tās tornī, lai paskatītos uz Tartu no augšas. Par uzkāpšanu ir jāmaksā, bet tā kā biļešu tanti nekur nemanījām, tad kāpām tāpat.
Viena lietas, kas mani simpatizē Tartu ir grāmatu antikvariāti. Saskaitīju četrus ap un iekš vecpilsētas. Citur tādas lietas īpaši nav manītas.
Tartu pirms tam biju 2000.gadā un jāsaka, ka nekas daudz nav mainījies. Vienīgi centrā starp vecpilsētu un upi ir uzcelts liels un tīri foršs iepirkšanās centrs. Ja kas, tad tur ir viens veikals speciāli fotogrāfiem, liels datortehnikas un spēļu veikals (cenas labas!) un, protams, viss pārējais, kas pienākas tādam šopingcentram. Tartu ir arī ūdens atrakciju parks (ne pārāk liels, Pērnavā esot labāks), bet laiks bija pārāk nemīlīgs, lai mēs apsvērtu ūdens prieku baudīšanu.
Par ēšanas priekiem pastāstīt neko nevarēšu, bet no 2000.gada man ir saglabājušas siltas atmiņas par Oskara Vailda vārdā nosauktu īru pabu. Tur toreiz ēdiens bija izsmalcināts un garšīgs, bet cenas pieņemamas. Pabs joprojām darbojas – mājā, kas piespiedusies pilskalnam.
No Rīgas uz Tartu kursē autobuss, bet ja braucat ar savu transportu, tad tik jādodas pa plašo galveno ielu centra virzienā gandrīz līdz upei un tad jāgriežas pa kreisi. Mašīnu var atstāt pie iepirkšanās centra, bet arī pie pašas vecpilsētas ir stāvlaukums.
Pērnava: kūrortpilsēta, kā mūsu Jūrmala tikai piezemētāka un bez liekas izrādīšanās. Šeit vērts paklīst gan pa mazo vecpilsētu, gan paklejot pa ielām gar jūru un papētīt simpātiskās koka un mūra vasarnīcas, gan aiziet līdz jūrai un varbūt pat nopeldēties (ūdens šeit dažreiz ir pat siltāks kā Rīgas līcī, tomēr cik esmu šeit bijusi – vienmēr pūš spēcīgs vējš). Ir pludmales daļa, kas iedalīta tikai sievietēm un vēl tālāk ir arī pludmale nūdistiem. Pludmale Pērnavā ir ļoti sakopta, lielu teritoriju gar krastu aizņem parks ar tajā izkaisītām vasarnīcām un viesnīcām. Tālāk no centra ir saceltas jaunas viesnīcas un pie vienas no tām ir lielākais Igaunijas ūdens atrakciju parks Tervise Paradiis. Esot labs, bet mēs atkal nesaņēmāmies uz ūdenspriekiem, galu galā nevar taču visu izpētīt vienā reizē, kur tad brauksim nākošajā gadā?!
Pērnavā 2002.gadā nosvinēju jaukus Jāņus ar slepus čieptiem ozolzariem, igauņu alu, pašceptiem pīrādziņiem, klumburēšanu pa molu vakarā (nav diezko piemērots pastaigām), slēpšanos no vēja kāpās aiz kārkliem un runām par dzīvi. Tas viss beidzās ar atskārsmi, ka ceļš pa kuru mēs atkļuvām uz patvērumu kāpās ir applūdis (paisums…). Nācās iet pamatīgu gabalu pa nūdistu pludmali skaistā mēnesgaismā līdz tikām atpakaļ pilsētā. Jāsaka gan, ka igauņi nebija īpaši naski uz Jāņu svinēšanu pilsētā, neredzējām ne ugunskurus, ne šašliku cepējus.
Pa šiem gadiem Pērnava ir izpletusies uz Tallinas un Rīgas pusi. Jauni tirdzniecības centri, jaunas mājas. Nokļūt Pērnavas centrā nav nekādu problēmu – braucam tik taisni pa galveno ielu līdz redzam tirdzniecības centru Port Artur. Tur tad varam griezt iekšā un nolikt mašīnu sūdīgā stāvlaukumā. Uzreiz brīdinu, ka Port Artur un Port Artur 2 ir tikpat sūdīgi kā stāvlaukums un šajos veikalos savu laiku tērēt nav vērts. Baigi atgādina tādu dārgu tirgu (kam starp citu līdzinās arī jaunais Cēsu tirdzniecības centrs “Cēsu klēts”). Pāri ielai aiz autoostas sākas vecpilsēta un tai pašā virzienā ir arī jūra.
Valgā, pie kaimiņiem
Sestdien ar “Klau, laižam uz ārzemēm!” un steigšus somiņā iemestām pasēm (katram gadījumam, ja nu tomēr liekamies aizdomīgi) laižam uz Valgu. Gribas izbaudīt Šengenas zonas radīto brīvību.
Valmiera – Valka un tātad arī Valga ir apmēram 50 km. Nieks vien.
Kur stāvu es – Valka, kur stāv mašīnas – Valga. Turpat lielveikals, kur aktīvi iepērkas arī valcēnieši. Par robežu liecina vien tukša robežsargu būda un strīpainie stabiņi.
1 igauņu krona ir 0,0449 santīmi. Jāsaka uzreiz, ka benzīns (vismaz pie robežas) bija par santīmu dārgāks (~ 70 santīmi) kā Valmierā, bet kādas markas cigaretes pat par 30 santīmiem dārgākas. Arī lētā cukura laiki ir beigušies. Toties ir interesantāka apavu un apģērbu izvēle. Pie tirgus (un tirgus vairāk atgādina Cēsu pasāžu, nevis tādus šķūņus kā Valmierā vai Rīgā) atradām ļoti simpātisku mēbeļu un interjera lietu veikalu. Siekala līdz grīdai! Lampa, kas varbūt Rīgā kādā salonā maksātu 400 Ls, tur 40 Ls. Nu ok, bez vārda un varbūt tai pa 400 būtu ķepiņa apzeltīta…
Bezvadu interneta zonas pilsētās Igaunijā nav mīts. Pa centru staigājot redzēju vairākas šādas zīmes, vienu vienkārši kā ceļa zīmi. Diemžēl nebija līdzi nevienas ierīces ar ko varētu pārbaudīt kā tas darbojas.
Pa šauru ieliņu gan nošņurkušām mājām iegājām Valgā. Jāsaka, ka igauņi vairāk domā par praktisko nevis estētisko.
Kalev šokolādes veikaliņs-kafetērija.
Agrāk noteikti bijusi grezna ēka…
Diez vai Valga ir ļoti pievilcīga tūristu acīm tāpat kā Valka. Iespējams, ka šo to smuku neredzējām, jo gājām bez kartes un ātri vien nosalām. No bērnības laika desu un košļeņu braucieniem neko no pilsētas vairs neatcerējos. Tiem, kas nesaprot pēdējo teikumu, paskaidroju, ka padomju gados tie, kas varēja, brauca uz Valgu iepirkties, jo Valgā veikalos varēja nopirkt gan desas, gan košļenes, gan visādas končas un marmelādes tūbiņās (saucām par kosmonautu pārtiku), ko parastie mirstīgie Latvijas veikalos nevarēja atrast. Protams, desas bija, bet ne tādas kā Igaunijā. Rindas bija lielas un vajadzēja stāvēt turot muti ciet, lai nedzird, ka citā valodā runā. 2 stundas nostāvēt rindā! Mūsdienu bērniem tas nebūtu pa spēkam.
Valgā ir samērā jauns stadions un peldbaseins, ko aktīvi izmanto valcēnieši. Valgā ir kinoteātris, Valkā nav. Pie tam tai kinoteātrī pavisam nesen rādīja “Rīgas sargus” latviešu valodā. Valcēnieši, protams, gāja skatīties. Domāju, ka no atvērtās robežas abas pilsētas tikai iegūs.
P.S. Jā, zinu, ka bildēs sniegs atkal zilgans. Sony DSC-W55 spējas atainot gaismu ziemā ir ierobežotas, snow režīmu vispār nav jēgas kustināt. Tas man šķiet lielākais mīnuss šim ziepītim.
Kanāda ir vaļā
Tik patētisks, klišejisks savāds nosaukums par godu bezvīzu režīmam ar Kanādu, kas stājies spēkā šā gada 31. oktobrī. Bez vīzām mēs turpmāk Kanādā varēsim uzturēties līdz 6 mēnešiem gada laikā. Strādāt vai mācīties gan nevarēs bez vīzas, bet gan jau veiklākie pa šiem sešiem mēnešiem spētu arī nelegāli pastrādāt.
Kanāda nekad nav bijusi tāda sapņu zeme kā ASV, tā šķiet vairāk kā Amerikas province. Tomēr Kanādā dzīvo diezgan liels vairums ārzemju latviešu (vairāk kā 20 tūkstošu):
Kanādā ir ļoti aktīva latviešu sabiedrība, viena no lielākajām ārpus Latvijas. Latvieši dzīvo visās provincēs, bet vairums – Ontario provincē. [šeit avots]
Vīzu atcelšana ļaus ar mazākām pūlēm daudziem apciemot Kanādas radus. Žēl, ka man tādu nav, tomēr savā laikā apsvēru iespēju emigrēt uz Kanādu. Vairs neatceros kāpēc.
Kā zināms, nākamais Pasaules čempionāts hokejā ir tieši Kanādā, Halifaksā. Pašlaik biļetes esot jau vismaz 700 līdzjutējiem no Latvijas. Tad nu kanādieši, saturās!
Lētākais variants kā tikt turp/atpakaļ, ko uz ātru roku atradu iekš avio.lv ir KLM piedāvātais lidojums ar vienu pārsēšanos (lidostas nav jāmaina). Lidojums turp ilgst 17,5 h, atpakaļ 10,5 h un vienam pieaugušajam ekonomiskajā klasē ar visiem lidostu nodokļiem izmaksā 476,50 LVL. Pārējie varianti ir vismaz 2x dārgāki.
Dažas noderīgas un interesantas saites:
- aculiecinieka stāsts kā latvieši dzīvo Kanādā
- Kanādas latviešu saites
- Latviešu Nacionālā Apvienība Kanādā - šeit uzzināju, ka Latvijas vēstniecība Kanādā dzīvojošajiem latviešiem novembra beigās sāks izdot jauna tipa pases ar iestrādātu mikroshēmu, kurā būs personas sejas attēls un pirkstu nospiedumu attēli.
- canada.com
- par imigrēšanu uz Kanādu
- oficiālā Kanādas tūrisma lapa
- neoficiālā Kanādas tūrisma lapa
