Ms Marii

Vakar un šodien mokos ar nesaprotamā kārtā uzradušos temperatūru un sāpošu kaklu, līdz ar to strādāšana īsti nesokas. Bet vispār pēdējos mēnešus esmu ieguvusi jaunus darba kolēģus un ļoti aktīvi strādājusi. Kamēr citi gaudo par sliktiem laikiem, nedrīkst apstāties, ir jāiet uz priekšu, jo izdzīvos stiprākais. Esmu sapratusi, ka liels darba apjoms īstenībā mani pozitīvi gandarī, bet bezdarbība uzdzen sliktu noskaņojumu.

Beidzot arī atlaidu vairākus darbiniekus. Nē, ne tāpēc ka štatu samazināšana, bet tāpēc, ka darīja visādas neatļautas lietas, taisīja intrigas un meloja. Vienu atlaidu cilvēka paša stulbuma dēļ – ja man pēc kāda darbinieka ir jāpārbauda padarītais, jālabo muļķīgas kļūdas un reāli šis cilvēks nedara ne pusi no tā, kas būtu jādara, tad man šāds darbinieks nav vajadzīgs. Smieklīgākais ir tas, ka konkrētais cilvēks bija par sevi ļoti augstās domās un absolūti necentās uzlabot savu darbošanos. Un ja vēl šādu darbinieku neciena pārējie darbinieki, kas būtībā ir viņam pakļauti, tad tas jau rada slimīgu gaisotni kolektīvā.

Divas tendences ko esmu ievērojusi pēdējā laikā:

1. pagājušajā vasarā uzņēmēji raudāja, ka trūkst darbinieku, šovasar aktīvi atlaiž esošos; pagājušajā  gadā darba meklētāju nāca ļoti maz, šogad it īpaši uz vasaras sākumu gandrīz katru dienu kāds atnāk vai zvana.
2. uzņēmēji raud, ka pieprasījums pēc precēm un pakalpojumiem samazinās, bet man jau ir trīs gadījumi pa diviem mēnešiem, kad nevaru dabūt to, kas man vajadzīgs tikai tāpēc, ka vai nu vispār neatbild uz manu pieprasījumu vai arī sākumā atbild “jā, mēs varam tā un tā”, bet pēc tam pazūd un jālūdzās, lai manis prasīto izpildītu. Kas tas ir?

Vēl pa šo laiku apceļoju Saaremaa, tika iztērētas palielas naudas summas suņa ārstēšanai (par to būs atsevišķs stāsts), izlasīju vairākas grāmatas, krustbērnam palika gadiņš. Lielajās Jāņu brīvdienās izstaigājām vairākas dabas takas Vidzemē, par ko arī būs atsevišķs ieraksts. Pagājušajā sestdienā visu dienu nogulējām pie jūras. Laiks bija vienkārši ideāls – neliels vējš, kas atspirdzina, neviena mākoņa, kas aizsegtu sauli. Noķērām kilogramīgu līni. Ēdu zemenes, jāņogas un ķiršus. Nevaru atrast rakstāmgaldu, kas man patiktu, toties tiku pie baigi foršās pavārgrāmatas. Drīzumā padalīšos šeit ar vienu recepti.

Un mazliet žēl, ka vasara gandrīz pusē.