Bizness Latvijas gaumē
Šodien apmaksāju aprīļa elektrības rēķinu. Man reālais elektrības sadārdzinājums ar tik neatliekamo tarifu pacelšanu (lai tik šogad Latvenergo peļņa nebūtu mazāka kā pagājušajā gadā….) sanāk 2 Ls! Vot pasakiet man, kāpēc man ir tāda sajūta, ka šī valsts mani čakarē?!….. Gan kā privātpersonu, gan kā uzņēmuma pārstāvi.
Nē, nu nav problēmu, dzīvojam taupīgāk un viss būs super. Tomēr ir uzņēmumi (par privātpersonām nemaz nerunāsim), kas nemāk taupīgāk dzīvot, kam tikai ātra peļņa un ja nav peļņa (vai nav tik liela kā gribētos), tad pa fikso trīs varianti:
- uzfrišinam uzņēmumu un ātri nopārdodam
- pārtraucam darbību vai sliktākajā gadījumā bankrotējam
- pielietojam dažādus viltīgus produkcijas pašizmaksas samazināšanas paņēmienus vai vienkārši nekaunīgi paceļam cenas.
Piemēri nav tālu jāmeklē. Tas pats Latvenergo un Latvijas Gāze ar saviem tarifiem, Maxima ar Centi un salātu mazgāšanu. Kurš tic Centim? Triāls, kas atlaiž lielāko daļu darbiniekus (palikušie cehos strādā n-tās stundas), optimizē ražošanu, tīra noliktavas un turpmāk desas/gaļu vedīs no Igaunijas. Zinot tur to galveno rīkotāju, tas jau arī bija gaidāms. Tomēr rodas jautājums – kāpēc igauņi un lietuvieši var, bet mēs tik gaudojam? Daudzie piena pārstrādes uzņēmumi, kuri pārtrauc darbību vai arī tos pārdod, arī labs piemērs. Gan jau ar Valmieras Pienu arī kādas pārmaiņas notiks. Ne pārāk spīdoši iet arī Valmieras “Valletai”. Lampu veikals pēdējā stāvā taisās ciet un prognozēju, ka tas nebūs vienīgais veikals, kam atrašanās “Valletā” izrādīsies nerentabla.
Runājoties ar citiem uzņēmumu pārstāvjiem visi kā viens spļaudās par kredītu nogriešanu, jo tas ja ne tieši, tad netieši ietekmēja lielāko daļu uzņēmumu. Viss ir saistīts vienā ķēdītē: ja X apgrozījums samazinās, jo klienti nevar dabūt kredītu, tad tas samazinās arī Y, no kura X pasūtīja kādas sev vajadzīgas lietas. No otras puses valsts akceptē elektrības un gāzes tarifu pacelšanu, kas nozīmē izmaksu pieaugumu visam. Y kļūst grūtāk dzīvot, pat ja viņš jau no sākuma ir bijis par mērenu saimniekošanu, nevis ātru peļņu. Tāda elementāra lieta. Neticu, ka jau pagājušajā vasarā par šādu pavērsienu valdība nevarēja iedomāties. Vai arī viņiem tik ļoti patīk smalstīt izlietu ūdeni? Smieklīgākais ir tas, ka valdības lēmums tikai iegriež biznesam, bet inflāciju nemazina, jo valdība tā teikt ar vienu roku ņem, ar otru dod ļaujot pacelt tarifus un maigās balstiņās dūdojot, ka tas jau nu nekādīgi citu preču un pakalpojumu cenas neietekmēšot. Arī ja patiešām ietekme ir niecīga, tad tomēr vidējais uzņēmējs nav muļķis (atšķirībā no valdības) un paceļ cenas ar uzviju….
Vispār ko nu es te spriedelēju, jāiet man arī cenas pacelt. Varbūt varēšu no peļņas darbiniekiem pacelt algas par 2 Ls 
Nu nēz… Es gan pārāk nesekoju līdzi, bet kad tad iepriekšējo reizi elektrībai un/vai gāzei cēla tarifus? Kaut kā liekas, ka visai pasen… Pēdējā laikā cenas ātrumā sakāpušas pilnīgi visam, kāpēc gan Latvenergo būtu jānodarbojas ar labdarību? Izlabojiet mani, ja kļūdos!
Bet tas, ka kvalitāte (un daudzos gadījumas arī kvantitāte) ir kritusies proporcionāli cenu pieaugumam ir fakts. 17% inflācija dažiem lieliski noder kā pamatojums pakalpojuma kvalitātes/kvanitātes samazināšnai par 25%, vienlaikus cenas paceļot par 50%, ja ne visiem 100%.
Kredītus gan vajadzēja nogriezt. Manuprāt. Jo, ja vien X nav no tevis minētajiem ātrās peļņas grābējiem, viņam vajadzētu būt svarīgāk, ka klients var turpināt maksāt arī pēc gadiem, nevis iedzīvojas parādos un tad nobankrotē, visu tuvāko gadu peļņu atstājot bankās par procentiem, nevis X, Y vai Z firmā par pakalpojumiem. Turīgs cilvēks ilgtermiņā tērēs vairāk un tādā veidā veicinās ekonomiku, kredītus sagrābies muļķis tikai iedzīvosies parādos un ar savu nespēju jebko nopirkt mazinās uzņēmumu ieņēmumus, spiežot celt cenas un tādējādi veicinot inflāciju.
MO
Maijs 20, 2008 at 4:05 pēcpusdienā
Nemaz tik sen tas nebija, agrākais pirms 6 mēn. Nu un kāpēc mums būtu jāatbalsta Latvenergo un LG miljonu peļņa?
Kredītos nevajadzēja nogriezt, bet jau kādus 2 gadus ātrāk uzlikt stingrākus noteikumus kredītu saņemšanai. Te nu daļēji bankas vainīgas, ka grāba visus, ko varēja pagrābt. Ir tomēr daudzi uzņēmumi, kas plānoja uz priekšu savu attīstību, tai skaitā arī kredītu ņemšanu jaunu ražošanas procesu sākšanai un tamlīdzīgi.
msmarii
Maijs 21, 2008 at 9:04 priekšpusdienā
Man jau vispār sāk izskatīties, ka latvijā process virzās uz stagflāciju, ekonomika krīt, bet cenas aug
Tagad jau pavīdējusi iedeja, ka valstij jāpabalsta ļautiņus, kuri “nejauši pārkreditējušies”, tas vispār ir kaut kāds nonsenss.
A lielveikaliem vienalga, viņiem vienalga vai cenas aug
Ja produkts X tiek iepirkts pa 80 saņiem un pārdots teiksim ar 20% uzcenojumu, tad bodē prece maksās 96 saņus peļņa 16%. Teiksim preces X cena inflācijas rezultātā pieaug par 10% uz 88 saņiem. Uzcenojums nemainās prece maksā 105.6 santīmus, vienā gadījumā peļņa 16 santīmi otrā 17,6 santīmi, inflācijas ietekme tiek kompensēta.
asmo
Maijs 21, 2008 at 11:23 priekšpusdienā
Nu manuprāt visvairāk visu maitā visi šie te uzņēmumi. No ekonomikas un politikas daudz nesaprotu, bet manurpāt kā demokrātiksā valstī ar brīvo tirgu, valsts nevar kontrolēt privātuzņēmumus vai akciju sabiedrības cenu jomā.
Kā būtu, ja valsts skaidri un gaiši noteiktu, ka tagad viss, veikali pirmās nepieciešamīas precēm nedrīkst likt uzcenojumu vairāk par teiksim X procentiem! un viss svarīgākajiem pakalpojumiem tas pats – Latvenergo. Protams es saprotu uzņēmējus, ka izdevumi ir pamatīgi un arī viņiem ir jāpelna kaut kas, lai varētu pastāvēt, bet ne jau uz parasto iedzīvotaju rēķina!
Kādēļ mums parastajiem cilvēciņiem ir jāvelk jostas arvien ciešāk un nu jau jāatsakās arī no makaroniem ar kečupu, kamēr uzņēmumi vārās? Šeit pat īsti manuprāt nav vainīga valsts vai deputāti, bet tieši Tirgotāji un pakalpojumu sniedzēji, kas pirmās nepieciešamības preces un pakalpojumus ir aplikuši ar neticamiem uzcenojumiem un pašlaik laiž postā mūsu visu Latviju ar to!
Vai tiešām nav nekādas iespējas un nekāda vara tautas rokās, lai kaut kā apturētu mantkārīgos uzņēmējus. Par eksluzīvajām precēm un pakalpojumiem protams ir cita runa.
Es esmu bijis pacietīgs patriots un esmu greizi skatijies uz visiem Īrijā braucējiem, bet nu pat man mazliet paliek par traku un es sāku skatīties kur un kā man ir iespēja varbūt strādāt uz ārzemēm, jo pēkšņi situācija paliek pavisam traka, jo ir sfēras, kurās arī uzņēmumiem nav naudas un līdz ar to arī algas aizkavējas un ir nepilnīgas. Naudas nav, cenas ceļas. Es, godīgi strādājošs un nodokļus maksājošs, latviešu cilvēks vairs nevaru tiešā vārda nozīmē IZDZĪVOT!
Kam man ir jāraksta vēstule un ar ko jāpārguļ, lai manī ieklausītos?
Paraksts:
No ekonomikas un politikas neko nesaprotošs,
Muļķa tautas gabals.
matiss
Maijs 21, 2008 at 2:26 pēcpusdienā
-> asmo -> ļoti interesanta peļņa – ja precei uzliek 20% uzcenojumu, tad arī peļņa ir 20% (nevis 16% kā minēts), protams, atrēķinot visas izmaksas, kas saistītas ar preces piegādi, izvietošanu, algas darbiniekiem utt.
thezeezee
Maijs 21, 2008 at 8:20 pēcpusdienā
Nu tur es vienkārši pārrakstījos
tālāk jau es piesaucu 16 saņus.
asmodejs
Maijs 21, 2008 at 8:25 pēcpusdienā
Matissa rakstītā sakarā gribas piesaukt igauņus. Kārtējo reizi mūsu kaimiņi ir saprātīgāki par mums. Lūk izkopēts citāts no Valmieras Stikla Šķiedras vadītāja intervijas vietējā avīzē:
“Eesti Energia pat netaisās samazinās jaudas elektroenerģijas ražošanā, jo tad stagnēšot Dienvidigaunijas attīstība. Re, kaimiņi atļaujas domāt pat par atsevišķa valsts reģiona attīstību. Tā nu Eesti Energia gatava VSŠ piedāvāt gada līgumu par krietni vien labāku cenu nekā Latvenergo pašreizējā… Kāda tur vairs runa par nacionālās uzņēmējdarbības interešu aizstāvību Latvijā? Līdzīgs bēdu stāsts ir arī par Latvijas gāzes tarifu politiku.” (http://www.liesma.info/?page=5&id=8554)
msmarii
Jūnijs 6, 2008 at 3:00 pēcpusdienā