Cik viegli pārkāpt likumu GNP
Pilnīgi neapzinoties nedēļas nogalē sanāca pārkāpt likumu jeb precīzāk - GNP (tiem, kas tankā - GNP ir Gaujas nacionālais parks) noteikumus par ugunskuru kurināšanu. Smieklīgākais, ka nekūrām ugunskuru pilnīgi patvaļīgi, bet gan ceļmalas atpūtas vietā, kur galds ar soliem un ugunskura vieta (pie tam tuvu koka barjerai) ir jau vairākus gadus. Un varu saderēt uz 1000 latiem, ka inspektori par to arī tikpat ilgi zināja. Labi jau, ka tikai ar pirkstu pakratīja. Prieks par desiņām un svaigo meža gaisu katrā ziņā bija izbojāts.
Morāle - GNP parka teritorijā ugunskuru labāk nekurināt vispār, jo arī vieta, kura šķiet atļauta un likumīga, tāda var nebūt.
Par to, kas aizliegts parka teritorijā, stāsta parka izmantošanas noteikumu 7. un 8. pants:
7. Parka teritorijā aizliegts:
7.1. zemes īpašniekiem un lietotājiem (turpmāk – tiesiskie valdītāji) savā zemē ierobežot apmeklētāju pārvietošanos pa takām, ceļiem un ūdenstecēm, kas norādīti parka dabas aizsardzības plānā;
7.2. nobraukt no ceļiem un pārvietoties ar mehāniskajiem transportlīdzekļiem, mopēdiem, motorolleriem, velosipēdiem, pajūgiem un zirgiem pa meža un lauksaimniecības zemēm, ja tas nav saistīts ar šo teritoriju apsaimniekošanu;
7.3. veikt darbības, kas negatīvi ietekmē dabisko ainavu vai kultūrainavu;
7.4. izmantot speciālas vākšanas palīgierīces savvaļas ogu un sēņu lasīšanā;
7.5. pieļaut suņu atrašanos brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa, izņemot ievainotu dzīvnieku izsekošanu medībās;
7.6. trokšņojot traucēt dabas ekosistēmas, parka teritorijas iedzīvotājus un apmeklētājus;
7.7. bojāt vai iznīcināt kokus, krūmus un meža zemsedzi.8. Parka teritorijā apmeklētājiem aizliegts:
8.1. ierīkot nometnes un celt teltis ārpus īpaši norādītām vietām;
8.2. kurināt ugunskurus ārpus īpaši norādītām un speciāli ierīkotām vietām;
8.3. izmantot parka dabas aizsardzības plānā norādītās takas un ceļus neatbilstoši norādītajam mērķim un informācijas zīmēm;
8.4. pārvietoties vietās, kur to neatļauj aizlieguma zīmes un nožogojumi.
Palasot noteikumus vispār sanāk, ka bijām dubulti likumpārkāpēji, jo suns nedrīkst atrasties brīvā dabā bez pavadas un uzpurņa. Par to gan mums neaizrādīja…. Ej nu saproti tos noteikumus.
nemaz nerunā, reiz biju Slīteres rezervātā ekskursijā, kaut kādā tur lieguma zonā. Tur kāpām augšā Zilie kalni laikam un mežsargs smējās, ja tagad gāds velsies lejā un nobrāzīs ar pieri kociņam mizu, tas dabūs maksāt 5 Ls sodu. Tas gan bija ~1999. gadu.
Tāpēc jau tas ir rezervāts
Bet dīvaini, pēc Tava apraksta sanāk, ka Jūs visu darījāt pareizi - pēc 8.2. - vieta taču bija speciāli ierīkota, vai ne? Ja tie soliņi tur ir nevietā, lai vispirms nojauc tos, nevis cilvēkus soda. Ja tos noteikumus tik stingri traktē, tad jau arī mēs nedrīkstam savā lauku pagalmā (viss iekš GNP) ugunskuru kurināt.
Ko nu stāsti… pats lielāko savas dzīves daļu Siguldā esmu dzīvojis un ir gadījies sakurināt gan ugunskuru speciāli paredzētajās vietās, gan arī citu reizi ar suni esmu staigājis pa GNP teritoriju, taču neviens nav piesējies. Nezinu, no kurienes tu visu šo rāvi un kas tev tur par ‘pareizajiem’ instruktoriem trāpījās.
t.i., inspektoriem - labojums
Drusku kremt tas uz skandālžurnālistku veklošais “pārkāpt likumu”, jo lietošanas notiekumu neievērošana šai gadījumā ir visai tālu no likumpārkāpšanas.
Bet par tēmu – ir drusku skumji, ka tā ir, bet tā ir visās malās – likumus un noteikumus sataisa tik daudz un tik nejēdzīgus (bez pamatojuma vai dzīvei neatbilstošus), ka reāli cilvēki tos pārkāpj diendienā. Kas, savukārt, dod apsargiem vai citiem uzraugiem brīvi piekasīties, kam un kad sagribās, jo ikviens jau by default ir noteikumu pārkāpējs…
Krist2p, es arī lielu savu dzīves daļu un brīvo laiku esmu pavadījusi iekš GNP vai tā tiešā tuvumā. Šitā gadījās pirmo reizi. Jāsaka gan, ka arī parka inspektorus redzēju pirmo reizi.
Liegumā vispār nav ko iet, tapēc jau tas ir liegums ka tur aug reti augi kurus aiztikt nevajag.
GNP savukārt ir cits stāsts. msmarii iedosi precīzu vietu kur tas notika? Uz īpaši ierīkotām vietām tas neattiecas, arī liegumos mēdz būt tūristu takas un ugunskurvietas.
Tas bija starp Kalēja alu un upi, kas ietek Vaidavas ezerā (neatceros vairs upes nosaukumu). Jocīgākais tas, ka pēc tam pastaigājot pa mežu mums garām panesās vispirms tips uz moča, pēc tam kvadraciklists. Un viņi neizskatījās pēc tādiem, kas šādā veidā apbraukā savus īpašumus, viņi vienkārši izklaidējās.