Atgriešanās
Sveiki!
Atvainojos par tik ilgu klusēšanu, bet laikam jau katrā blogā reiz pienāk ilgāks klusuma brīdis. Biju atvaļinājumā, negribējās neko rakstīt un tādā garā.
Pa šo ilgo klusēšanas laiku es vienkārši atpūtos, biju uz “Māja 2008″. Daudz netrūka, lai es tajās trijās hallēs apmaldītos. Vispār biju gaidījusi vairāk mēbeles, bet citādi bija interesanti un šo to noderīgu arī atradu. Fascinēja, protams, tantuki, kuri vāca bukletus. (Krāsns kurināšanai? Mazbērniem mājas celšanai? Pensionētas arhitektes?).
Iedevu naudu pāris lūdzošiem tantukiem Vecrīgā. Kad ejat cauri Vecrīgai, ielieciet arī jūs naudu šais pastieptajās rokās, tas nemaz nav tik grūti. Ir pretīgi noskatīties kā sirma sieviņa trīcošām rokām stāv un lūdz santīmus maizītei (nejaukt ar tiem, kur pa gabalu redzams, ka ne jau maizei to naudu tērēs) blakus super dārgam lupatu veikalam. Un pa vidu bezdibenis….
Vēl pēc 5 mēnešu pārtraukuma iegāju draugos. Apskatījos balagānu ar tām olām un sāku aizdomāties cik daudz cilvēku pie mums ir drusku kukū. Bet cepuri nost draugu bīdītāju priekšā, atraduši kārtējo naudas slaukšanas iespēju, kas darbojas uz urrā.
Un visam pa virsu kā saldais ēdiens bija pēdējo dienu kārtīgā ziema, sniegputenis. Es to izbaudīju. Autobraucēji gan nejutās laimīgi. Redzot, kas notika uz ielām un ietvēm, sajūta bija kā sūnu ciemā. Sētnieki daudzās vietās viltīgi izkalkulēja, ka pēc dažām dienām tas viss tāpat nokusīs, tātad tīrīt un kaisīt nav jēgas…Tā teikt – racionāla pieeja.
Ar atgriešanos
Man jau bija tādas aizdomas, ka baudi atvaļinājumu un virtuālām izdarībām neatliek laika. Lai vai kā, prieks, ka esi atpakaļ. Sasmīdināji par tantukiem un bukletiem. Es gan laikam bez Draugiem nevarētu šeit tālumā esot iztikt. Ar olām arī pakāvos, bet pirkt gan nepirku:)
Zalais
Marts 28, 2008 at 12:55 pēcpusdienā
Par došanu ubagiem var pastrīdēties.Proti,vai viņiem kaut kas jādod.Ir pat viedoklis,ka Kalkutas Māte Terēze ar savu labdarību veicinājusi nabadzību,jo cilvēkam kaut ko dodot mēs nestimulējam viņu strādāt. Zināma loģika tur ir.Tas ir kā ar putnu piebarošanu sniegotās ziemās.Vai nu nebarot nemaz ,vai barot visu ziemu.Katrā ziņā es atbalstu palīdzību bet tādās formās kā zupas virtuve,nakts patversmes.Turklāt nakts patversmes klaidoņus pa dienu netur ,jo jau sen ievērots,ka komforts neveicina tieksmi izlīst no nabadzības.
tiberts
Marts 28, 2008 at 1:37 pēcpusdienā
Es saprotu tavu domu un tā ir pareiza attiecībā uz 20-30 gadīgiem ubagiem (Anglijā tādus redzēju), bet 70 gadīgam pensionāram vairs nav iespējas no tās nabadzības izlīst.
msmarii
Marts 28, 2008 at 2:28 pēcpusdienā
Daudziem 70gadīgiem ir bērni.Ir dažādi sociālās palīdzības dienesti.Pansionāti.Ubagošanai jābūt nosodāmai ,bet ne sabiedrības akceptētai parādībai.Ir cilvēki,kas 70gados kaut ko tirgo,ada.Vēl kaut ko.
tiberts
Marts 28, 2008 at 3:04 pēcpusdienā
Nepiesienies draugu olām!
Viena no ļoti nedaudzajām fīcām, ko vispār pamēģināju. Pirkt, protams, ir stulbi, bet ar tām, ko dod par velti – kāpēc gan nepakauties, drusku pat aizrauj (azarts paliek azarts).
P.S. Atvaļinājumi rullē. Beidzot var kaut ko prātīgu padarīt, kad nav visu dienu darbā jāsēž. ;D
MO
Marts 28, 2008 at 4:27 pēcpusdienā
Tad jau daudz grāmatas izlasīji
asmo
Aprīlis 2, 2008 at 2:17 pēcpusdienā
Šo to izlasīju gan, tikai jāsaņemas uzrakstīt par izlasīto.
msmarii
Aprīlis 3, 2008 at 9:42 priekšpusdienā
Jauki vienmēr ielasīties te
Ģirts
Aprīlis 14, 2008 at 6:46 pēcpusdienā