Sēņu laika vakariņas
Jūlijā sākas gaileņu un baraviku laiks. Tie, kam garšo sēnes un patīk sēņot zina, kas tas ir par kaifu pirmo reizi šovasar ieraudzīs sūnās puspaslēpušos zeltaino gailenes galviņu, vai zem piepacelta egļu zara ieraudzīt lepno baravikas stāvu. Tā var staigāt un meklēt, kamēr kājas nepiekūst.

Pēc tam nāk tāds nepatīkamāks brīdis – sēņu tīrīšana. Gailenes un baravikas šai ziņā ir samērā pateicīgas sēnes – diezgan tīras, atliek tikai noskalot un likt uz pannas. Manā rīcībā vakar bija maisiņš ar gailenēm un divas stundas laika, lai realizētu pavisam vienkāršu ēdienu, kuru katrs pats var izdomāt.
Gailenes saldajā krējumā ar jaunajiem kartupeļiem (2 personām)
- 1- 2 l gaileņu
- sviests cepšanai un vēl drusku
- 200 – 300 g saldais krējums
- (nedaudz piena)
- pāris šķipsniņas miltu
- dilles un loki
- 8 vidēja lieluma jaunie kartupeļi
- sāls un pipari
- 2 nelieli gurķi
- 3 vidēja lieluma tomāti
- pāris karotes skābā krējuma
Noskalojam gailenes, lielākās pārgriežam uz pusēm. Izkausējam pannā sviestu un cepam gailenes apmēram 15 – 20 min., tās nedaudz apsālot un apmaisot. Ja gailenes izdala daudz šķidruma, to nolej. Būtībā var iztikt arī tikai ar puslitru gaileņu, ja naudiņas maz vai mežs pārāk tālu, bet tad mērce arī sanāks ļoti maz, jo gailenes kā jau visas sēnes ļoti saplok cepot.
Kamēr gailenes cepas, noskalojam un nomizojam (ja ir tāda vēlme) kartupeļus. Liekam vārīties, pievienojam sāli. Kartupeļi būs gatavi pēc apm. 15 – 20 min. atkarībā no lieluma.
Saceptās gailenes pārliekam nelielā katliņā, pievienojam saldo krējumu (tam ir gandrīz jānosedz gailenes), sāli, piparus un brīdi sautējam. Pa to laiku sasmalcinam dilles priekš mērces un kartupeļiem. Atstājam drusku dilles priekš salātiem.
Pārbaudām, vai kartupeļi jau nav gatavi. Ja ir, nokāšam, pievienojam drusku sviestu un dilles un apmaisam. Atgriežamies pie mērces. Tagad ir divi varianti – ja mērcei šķidrums liekas par mazu vai par treknu, pievienojam nedaudz pienu un pēc tam iemaisām pāris šķipsnas miltu un ļaujam drusku pavārīties. Ja mērce liekas ok, tad pienu nepievienojam un pārejam uzreiz pie miltiem. Šī daļa būtībā ir tāda smalka kombinēšana – vai nav par treknu, vai nav par biezu, vai nav par sāļu vai saldu. Tad nu attiecīgi pievienojam pienu, vēl miltus vai sāli. Kad iegūstam sev vēlamo mērces konsistenci, ļaujam vēl minūti pavārīties, pievienojam dilles un noņemam no uguns.
Kamēr mērce ievelkas, sataisām salātus: noskalojam tomātus, gurķus un lokus un visu sagriežam. Pievienojam atlikušās dilles, drusku sāls un skābo krējumu. Visu samaisām.
Kārtojam uz šķīvjiem kartupeļus, sēņu mērci un salātus. Klāt piedzeram pēc katra paša vēlēšanās
P.S. Attēli no Edgara Vimbas savāktā materiāla par vasaras un rudens sēnēm. Čaiņikiem viss par Latvijas sēnēm.

Kā reizi pirms pāris dienām apspriedām, ka vajadzētu pameklēt dažas labas vietas Latvijā..
pbs
Jūlijs 24, 2007 at 10:09 priekšpusdienā
Paldies, Tev, liels. Darba dienas, plkst. divas stundas līdz pusdienām, visperfektākā lasāmviela.
esuntu
Jūlijs 24, 2007 at 10:45 priekšpusdienā
msmarii
Jūlijs 24, 2007 at 11:21 priekšpusdienā
Man sēnes garšo, jo īpaši gailenes. Lasīt gan nepatīk (t.i. – garlaicīgi).
Shadowbird
Jūlijs 24, 2007 at 11:48 priekšpusdienā
laba recepte.
Būšu kojās, jāprasa meičām, lai uztaisa
rodzhers
Jūlijs 24, 2007 at 12:02 pēcpusdienā
Jaunos kartupeļus labāk nemizot- garšīgāk
.
P.S.
.
Sēnes labāk neatstāt uz vakariņām- skaitās smags ēdiens. Feināk ir tās ieņammāt pusdienās
baltais runcis
Jūlijs 24, 2007 at 12:50 pēcpusdienā
Kurš latvietis tad neciena smagu ēdienu vakariņās
msmarii
Jūlijs 24, 2007 at 12:52 pēcpusdienā
“Pivo bez vodki -ģengi na veķer.”
Gaileņu mērces pagatavošanā noteikti ir jāizmanto arī žāvēta gaļa (sākumā, apcepot). Pavisam nedaudz, bet tas izceļ gaileņu garšu. Ieteicami pat veģetāriešiem.:)
Ainars
Jūlijs 24, 2007 at 7:36 pēcpusdienā
Jā, ar gailenēm man vislielākā vilšanās ir tad, kad pilnu bļodiņu ar sēnēm lieku uz pannas, bet gala rezultātā iznāk pavisam maz
Tad tiešām noder žāvēta gaļa ar speķīti ko piecept klāt… Pilnīg siekalas saskrēja mutē iedomājoties
andzins
Septembris 24, 2007 at 4:57 pēcpusdienā
Vēl jau gailenes mežos varot atrast. Un beidzot arī baravikas parādījušās.
msmarii
Septembris 25, 2007 at 8:43 priekšpusdienā
Bet ar tām baravikām jocīgi, esmu bijusi dažādās vietās – vienā sēņu bija maz, otrā pilns ar baravikām, bet visas tārpainas… Nezinu, skatos draugu bildēs – pilns ar foršām bekām, bet man kaut kā nelaimējās…
andzins
Septembris 25, 2007 at 12:11 pēcpusdienā
Man ar šogad nelaimējas. Parastajā baraviku vietā šogad nav pat nogrieztu kātiņu, lai gan pagājušajā gadā tur baravikas groziem lasījām. Citā vietā dažas bija un tārpainas.
msmarii
Septembris 25, 2007 at 12:12 pēcpusdienā