Igaunija: Tartu un Pērnava
Man kā Valmierā dzīvojošai Igaunija ir izdevīgs vienas dienas izbraucienu galamērķis. Janvārī rakstīju par Valgu, bet pavasarī apciemoju Tartu un Pērnavu.
Tartu: studentu pilsēta ar simpātisku vecpilsētu. Ir vērts nepaslinkot un uzrāpties pilskalnā (vai pareizāk būtu - baznīckalnā?) apskatīt lielas katedrāles drupas un uzkāpt tās tornī, lai paskatītos uz Tartu no augšas. Par uzkāpšanu ir jāmaksā, bet tā kā biļešu tanti nekur nemanījām, tad kāpām tāpat.
Viena lietas, kas mani simpatizē Tartu ir grāmatu antikvariāti. Saskaitīju četrus ap un iekš vecpilsētas. Citur tādas lietas īpaši nav manītas.
Tartu pirms tam biju 2000.gadā un jāsaka, ka nekas daudz nav mainījies. Vienīgi centrā starp vecpilsētu un upi ir uzcelts liels un tīri foršs iepirkšanās centrs. Ja kas, tad tur ir viens veikals speciāli fotogrāfiem, liels datortehnikas un spēļu veikals (cenas labas!) un, protams, viss pārējais, kas pienākas tādam šopingcentram. Tartu ir arī ūdens atrakciju parks (ne pārāk liels, Pērnavā esot labāks), bet laiks bija pārāk nemīlīgs, lai mēs apsvērtu ūdens prieku baudīšanu.
Par ēšanas priekiem pastāstīt neko nevarēšu, bet no 2000.gada man ir saglabājušas siltas atmiņas par Oskara Vailda vārdā nosauktu īru pabu. Tur toreiz ēdiens bija izsmalcināts un garšīgs, bet cenas pieņemamas. Pabs joprojām darbojas - mājā, kas piespiedusies pilskalnam.
No Rīgas uz Tartu kursē autobuss, bet ja braucat ar savu transportu, tad tik jādodas pa plašo galveno ielu centra virzienā gandrīz līdz upei un tad jāgriežas pa kreisi. Mašīnu var atstāt pie iepirkšanās centra, bet arī pie pašas vecpilsētas ir stāvlaukums.
Pērnava: kūrortpilsēta, kā mūsu Jūrmala tikai piezemētāka un bez liekas izrādīšanās. Šeit vērts paklīst gan pa mazo vecpilsētu, gan paklejot pa ielām gar jūru un papētīt simpātiskās koka un mūra vasarnīcas, gan aiziet līdz jūrai un varbūt pat nopeldēties (ūdens šeit dažreiz ir pat siltāks kā Rīgas līcī, tomēr cik esmu šeit bijusi - vienmēr pūš spēcīgs vējš). Ir pludmales daļa, kas iedalīta tikai sievietēm un vēl tālāk ir arī pludmale nūdistiem. Pludmale Pērnavā ir ļoti sakopta, lielu teritoriju gar krastu aizņem parks ar tajā izkaisītām vasarnīcām un viesnīcām. Tālāk no centra ir saceltas jaunas viesnīcas un pie vienas no tām ir lielākais Igaunijas ūdens atrakciju parks Tervise Paradiis. Esot labs, bet mēs atkal nesaņēmāmies uz ūdenspriekiem, galu galā nevar taču visu izpētīt vienā reizē, kur tad brauksim nākošajā gadā?!
Pērnavā 2002.gadā nosvinēju jaukus Jāņus ar slepus čieptiem ozolzariem, igauņu alu, pašceptiem pīrādziņiem, klumburēšanu pa molu vakarā (nav diezko piemērots pastaigām), slēpšanos no vēja kāpās aiz kārkliem un runām par dzīvi. Tas viss beidzās ar atskārsmi, ka ceļš pa kuru mēs atkļuvām uz patvērumu kāpās ir applūdis (paisums…). Nācās iet pamatīgu gabalu pa nūdistu pludmali skaistā mēnesgaismā līdz tikām atpakaļ pilsētā. Jāsaka gan, ka igauņi nebija īpaši naski uz Jāņu svinēšanu pilsētā, neredzējām ne ugunskurus, ne šašliku cepējus.
Pa šiem gadiem Pērnava ir izpletusies uz Tallinas un Rīgas pusi. Jauni tirdzniecības centri, jaunas mājas. Nokļūt Pērnavas centrā nav nekādu problēmu - braucam tik taisni pa galveno ielu līdz redzam tirdzniecības centru Port Artur. Tur tad varam griezt iekšā un nolikt mašīnu sūdīgā stāvlaukumā. Uzreiz brīdinu, ka Port Artur un Port Artur 2 ir tikpat sūdīgi kā stāvlaukums un šajos veikalos savu laiku tērēt nav vērts. Baigi atgādina tādu dārgu tirgu (kam starp citu līdzinās arī jaunais Cēsu tirdzniecības centrs “Cēsu klēts”). Pāri ielai aiz autoostas sākas vecpilsēta un tai pašā virzienā ir arī jūra.
Sveķu koks
Lūk šis pats koks tikai no tālāka skatu punkta un fonā redzams vēl viens sveķu devējs. Taisnība ir tiem, kas teica, ka šādas rievas izskrāpētas sveķu tecināšanas nolūkos. Lai gan man patika arī viena komentētāja ideja, ka koks apstrādāts lāča ērtību labad :).
Līdz šim pa Kurzemes un Vidzemes mežiem blandoties šādus kokus redzējusi nebiju, tāpēc pārsteigums bija diezgan liels ieklīstot priežu/egļu audzē starp Kalēja alu un Vaidavas ezeru: vismaz 30 priedes šādā skujiņu rakstā. Jo garāks raksts, jo ilgāku laiku koks izmantots sveķu tecināšanā. Daļa jau pavisam veci, bet daži likās labi ja gadus 5 veci skrāpējumi.
Padomju gados sveķus šādi vāca, nodeva (saņemot ap 50 kapeikām kilogramā) un izmantoja lāču, zaķu, pīlīšu un citu gumijas rotaļļietu taisīšanā kā arī daudz kur citur. Šķiet, ka tagad sveķu vākšana ir panīkusi, modernā laikmetā dzīvojam taču.
Kāpēc tāds koks?
Kā domājat, kāpēc koks izskatās šādi?
Valmiera: “Gaujas kauss 2008″ bildēs
Aizkavējušās bildes no šī gada motokrosa “Gaujas kauss”.
Spiediet uz bildēm, lai tās palielinātu.
Otrajā bilžu rindā redzamais mazais puika uz kvadracikla bija mans motokrosa favorīts. Mazais Aksels Cīrulis cīnījās kā vīrs, stāvākos pauguros viņam augšā palīdzēja tikt tēvs un tiesneši. Tas bija patiesi aizkustinoši.
